LV · RU · EN

psiho

analitikis

.lv


Arkādijs Pancs 1955-2013
Rīga, Latvija
psihoanalītiķis, psihoterapeits, psihiatrs

     Dialogi    ·    Psihoterapija    ·    Psihoanalīze    ·    cv    ·    Domas

Vējiem līdzi (ASV, 1939, režisors Viktors Flemings, pēc Mārgaretas Mičelas romāna)

Pārdomas par mīlestību un tikumību
 
Skārleta O’Hāra (Vivjēna Lī) ir iemīlējusies Ešlijā Vilksā (Leslijs Hovārds). Un, neskatoties uz to, ka viņas jūtas paliek bez atbildes un Ešlijs Vilkss apprec citu - Melāniju Hamiltoni (Olīvija de Havilenda), Skārleta lolo šo savu mīlestību visa mūža garumā. Mīlestība pret Ešliju izjauc viņas attiecības ar Retu Batleru (Klārks Geibls), kurš, spriežot pēc pirmā acu uzmetiena, viņai būtu piemērots pēc visiem parametriem. 
 
Ko Skārleta ir atradusi Ešlijā? Jūtīgais, gudrais, pievilcīgais Rets nav ne kripatas sliktāks par Ešliju, turklāt daudz labāk prot iekārtoties dzīvē. Un tomēr Skārleta viņu atstumj. Ešlijs ir augstsirdīgs džentlmenis. Viņam piemīt tas, kā trūkst Skārletai - morāle un garīgums. Skārleta savā mīlestībā ir identificējusies ar viņu, kļūstot tāda kā viņš, iegūstot trūkstošās rakstura īpašības. Atsakoties no mīlestības, viņa zaudētu daļu no sevis - to garīgo, ideālo daļu, pateicoties kurai viņa var sevi cienīt un lepoties ar sevi.
 
Jā, Skārletai bija garīga vajadzība mīlēt Ešliju, bet kā tik ilgus gadus viņa varēja maldīties un, neskatoties uz acīmredzamo, uzskatīt, ka arī Ešlijs viņu mīl? Interesants apsvērums: Skārleta nemaz tik ļoti nemaldījās. Viņa redzēja Ešlija vēlmi, seksuālo iekāri. Viņai, nabadzītei, neienāca prātā, ka daži vīrieši spēj nošķirt seksuālo iekāri no „augsti garīgas mīlestības”, ka Ešlijs spēj atteikties no baudas tās sapratnes un atbalsta vārdā, kuru viņam dāvā garīgā līdziniece Melānija. Ešlijs Vilkss piederēja pie tāda vīriešu tipa. Un šeit viņš izrīkojās džentlmeņa necienīgi un nepastāstīja Skārletai, ka vēlme iegūt viņas ķermeni Ešlijam nenozīmē mīlestību un ka viņš vēlētos ar Skārletu pārgulēt, nevis būt kopā.  
 
Un kas Skārletu neapmierina Retā? Varētu domāt, ka viņš ir visādā ziņā piemērots: viņš redz Skārletu tādu, kāda viņa ir - egoistisku, pragmatisku sievieti, kura labi apzinās savas intereses un ir gatava to dēļ ne tikai strādāt, bet arī pārdoties. Viņš atklāti to pavēsta Skārletai un atkārto: „Tu esi tāda pati kā es.” Un mīl šo līdzību ar sevi. Rets neievēro viņas vēlmi būt patiesai, tikumīgai dāmai, būt kam vairāk nekā tikai Taras saimniecei, kādu viņu iztēlojās tēvs Džeralds O’Hāra (Tomass Mičels). Interesanti, ka cēlās dāmas tēlu Skārletai iepotē melnādainā auklīte (Hetija Makdaniela).  
 
Rets pieļauj vēl vienu kļūdu. Viņš ne tikai neievēro, ka Skārleta dvēseliski tiecas augšup, bet nesaprot, ka Skārleta mīl ne tikai Ešliju, bet arī viņu pašu. Saskaroties ar situāciju, kurā Skārleta atraida viņu, bet ne viņa naudu, Rets domā par viņu sliktāk nekā patiesībā un notur par pērkamu - tādu pašu kā viņa draudzene Bella Votinga (Ona Mensone). Viņam tāpat kā daudziem vīriešiem nākas grūti savienot mīlestību un naudu un iztēloties, ka bez naudas viņu nemīlētu, bet par lielu naudu neiemīlētu, ja viņam nebūtu citu labu īpašību. Galu galā Skārleta nemīlēja turīgo Frenku Kenediju (Kerols Naijs) un nepārdzīvoja par viņa nāvi.       
 
Un pēdējā, taču būtiskā piezīme: sekss ir mīlestības izpausme ne tikai vīrietim, bet arī sievietei. Skārleta ilgāku laiku atraida Retu. Reibumā viņš to saķer, aiznes uz gultu un... Nākamajā dienā Skārleta guļ gultā pilnīgi laimīga - viņa ir saņēmusi Reta mīlestības pierādījumu. Turpretī Rets, kurš, pēc paša domām, ir „izvarojis” savu karsti mīļoto sievu, spītīgi neievēro Skārletas prieku. Viņš sajūtas kā nelietis un aizbēg uz Londonu.    
 
Secinājums: 
 
Mums nepietiek ar to, ka esam veiksmīgi darboņi un ar abām kājām stāvam uz zemes - mums nepieciešams sevi cienīt par tikumību, morāli un augstsirdību. 
 
Ja vīrietis ir izraudzījies labu sievieti, pakļaujoties saprāta argumentiem un nepievēršot uzmanību savām seksuālajām vēlmēm, ieraugot sev seksuāli pievilcīgu sievieti, viņš vienmēr tieksies pēc viņas.
 
Ja sieviete maldās jautājumā par vīrieša jūtām, džentlmeņa pienākums ir pateikt viņai patiesību, nevis barot viņas sapņus.
 
Sievietei nepieciešams saņemt seksu kaut vai tāpēc, lai zinātu - „mani mīl”. Ja nav seksa, nav mīlestības.
 
Mīlestība gandrīz nekad nemēdz būt „tīra” - to „aptraipa” nauda un vara. 

Blakus efekts (ASV, 2013), režisors Stīvens Soderbergs, scenārija autors Skots Z. Bērnss

Skots Z. Bērnss (Side Effects, USA, 2013 directed by Steven Soderbergh, screenplay written by Scott Z. Burns) Konfidencialitātes noteikums (ētisku apsvērumu dēļ nedrīkst izlikt slimnieku un viņa iekšējo pasauli vispārējai apskatei) ...

ŽŽana Tingeli muzejs. Bāzele, Šveice

Jean Tinguely Museum. Basel Switzerland. www.tinguely.ch Būdams Bāzelē, pēc kolēģu ieteikuma iegriezos ŽŽana Tingeli muzejā. Kolēģi stāstīja, ka muzejā esot izstādītas „amizantas kustīgas figūras”, kuras noteikti vajagot ...

Larss un reālā meitene (Lars and the Real Girl, ASV, 2007, režisors Kreigs Gilespī (Craig Gillespie), scenārija autore Nensija Olivera (Nancy Oliver)

Šī filma nav supergrāvējs, tomēr man gribas padalīties ar savām pārdomām tās sakarībā. Mūsu sabiedrībā spēja atbilst standartiem, neizcelties, uzvesties piedienīgi tiek uzskatīta par labu īpašību un pat ...

Vējiem līdzi (ASV, 1939, režisors Viktors Flemings, pēc Mārgaretas Mičelas romāna)

Pārdomas par mīlestību un tikumību  Skārleta O’Hāra (Vivjēna Lī) ir iemīlējusies Ešlijā Vilksā (Leslijs Hovārds). Un, neskatoties uz to, ka viņas jūtas paliek bez atbildes un Ešlijs Vilkss apprec citu - ...

Trūmens Kapote “Gluži aukstasinīgi” (Truman Capote "In Cold Blood", 1966)

Katru reizi, uzzinot, ka kāds ir izdarījis slepkavību, mēs vispirms sākam šausmināties, bet pēc tam cenšamies saprast, kā tas gadījies, kurš vai kas ir padarījis šo cilvēku par slepkavu. Un pirmā doma, kas ...

75 gadi kopš pirmās lobotomijas operācijas

(8 November 2011, BBC The strange and curious history of lobotomy) Ko ārstēt: simptomus vai slimību, jeb kā iespējams iznīcināt cilvēku, cīnoties par viņa veselību   Var ārstēt slimnieku, un var cīnīties ar slimības simptomu. ...

Psihoanalītiķis ir ne tikai “spogulis” vien

Psihoanalītiķu uzskati par to, kā izturēties pret pacientiem, vai labāk būt emocionāliem vai norobežoties, vai atklāt savas izjūtas, izteikt savu pārliecību, ir mainījušies līdz ar gadiem. Psihoanalītiķi ir meklējuši ...

"Nejaušais maniaks"

Filmu "Noburtais" (Spellbound, ASV, 1945, režisors Alfrēds Hičkoks, scenārijs veidots pēc Džona Pālmera un Hilarijas A. Saundersas romāna „Doktora Edvardsa māja” motīviem, sapni radīja Salvadors Dali) Hičkoks uzņēma laikā, kad ...

Lusjēns Freids. Portreti.

Darbu izstāde - Nacionālā portretu galerija Londonā, 2012. gada 9. februāris - 27. maijs.  (Lucian Freud. Portraits. National Portrait Gallery. London. 9 February - 27 May 2012)  Lusjēns Freids (1922 - 2011) - viens no izcilākajiem ХХ ...

Vīrietis un sieviete. Londona un Parīze.

Mēs bieži nespējam saprast, ar ko sievietes psiholoģija atšķiras no vīrieša psiholoģijas. Un vai mūsu vispārējās vienlīdzības un pārbīdīto robežu laikmetā starp tām vispār ir kādas atšķirības?  Agrāk ...

Noderīgi draugi (ASV, 2011, režisors Will Gluck)

Mīlestības stāsts ir pietiekoši reālistisks, lai uz tā piemērā, izskatīt kas notiek vīrieša un sievietes attiecībās no pirmās tikšanas brīža līdz atzīšanas: "Jā, tā ir mīlestība".  Džeimija (Mila ...

Federiko Baroči (1533 - 1612) gleznu izstāde Londonas Nacionālajā galerijā 27.02.2013. - 19.05.2013.

Federico Barocci (1533 - 1612) Exhibition Brilliance and Grace in The National Gallery (London) 27.02.2013. - 19.05.2013. Dažreiz rodas iespaids, ka tēlotāja māksla attīstās lēcienveidīgi, it kā līdz noteiktam brīdim mākslinieki gleznās ...

ZĪGMUNDS FREIDS - samierināja cilvēci ar tās dzīvnieciskajiem instinktiem

Sandra Zaķe Zīgmunds Freids ir viens no 20. gadsimta simboliem - tāpat kā atombumba un Einšteins. Viņš, neapšaubāmi, ir ģēnijs, jo pēc viņa parādīšanās uz skatuves nekas vairs nepalika kā agrāk. Tagad bez elementārām zināšanām ...

Melānija Klaina - kā zinātniski ienīst savus vistuvākos

Ieva Vilciņa Tādu vārdu kā Freids droši vien vismaz dzirdējušas esam visas. Pavirši izsakoties, viņš ielika pamatus psihoanalīzei un ir pie vainas tam, ka mūsdienās dažs labs visas likstas spekulatīvi noveļ uz seksuālu ...

KARENA HORNIJA - Neirotiķe ar atdzesēta šampanieša temperamentu

Sandra Zaķe Kopā  ar Annu Freidu un Melāniju Klainu, izcilo sieviešu psihoanalītiķu trijotni noslēdz Karena Hornija. Atšķirībā  no Annas Freidas, kas bija īstenas lēdijas prototips, un drūmu kaislību savažotās ...

KARLS GUSTAVS JUNGS - Tikai vīrietis

Sandra Zaķe Freids, kā  zināms, atklāja zemapziņu un izpētīja, ka to apdzīvo instinkti un apslāpētas vēlmes. Savukārt, viņa talantīgākais un mīļākais skolnieks Karls Gustavs Jungs tajā atrada vēl kaut ko - visu mūsu senču ...

FREDERIKS PĒRLZS - Atkritumu spainī un ārpus tā

Ieva Vilciņa Ir cilvēki, kam klasiskā psihoanalīze palīdzēt nespēj. Lai ārstētos ar tās palīdzību, ir jāprot domāt par sevi un paciest sāpes, kas no tā rodas. Kādam nav pa spēkam pirmais, kādam – otrais. Domāt vēl šie ...

ANNA FREIDA - Pret mietpilsonisko sieviešu laimi

Ieva Vilciņa Viņai piederēja vīrietis, kuru viņa dievināja. Šis vīrietis bija viņas tēvs. Un vēl Annai bija darbs, kam savukārt piederēja viņa, - psihoanalīze. Viņai ar to bija gana. Biogrāfi un rakstnieki Annu Freidu uztver ...

ĒRIHS FROMMS - Rēalās māmiņas meklējumos

Ieva Vilciņa Slaveniem režisoriem ikkatra jauna filma ir gluži kā jauna kaislība, un, tikko filmēšana pabeigta, iet vaļā jaunu dēku meklējumi. Gluži tāpat, sekojot principam "katram periodam citu sievieti", dzīvoja un radīja ...