LV · RU · EN

psiho

analitikis

.lv


Arkādijs Pancs 1955-2013
Rīga, Latvija
psihoanalītiķis, psihoterapeits, psihiatrs

     Dialogi    ·    Psihoterapija    ·    Psihoanalīze    ·    cv    ·    Domas

Federiko Baroči (1533 - 1612) gleznu izstāde Londonas Nacionālajā galerijā 27.02.2013. - 19.05.2013.

Federico Barocci (1533 - 1612) Exhibition Brilliance and Grace in The National Gallery (London) 27.02.2013. - 19.05.2013.

Dažreiz rodas iespaids, ka tēlotāja māksla attīstās lēcienveidīgi, it kā līdz noteiktam brīdim mākslinieki gleznās izpaustu vienu ideju, piemēram, svētuma vai ciešanas, un neprastu attēlot uz audekla sarežģītas emocijas un pretrunīgas jūtas. Pēc tam paiet daži gadi - un piepeši visi jau prot, glezno citādi, un kritiķi nodēvē jauno manieri kādā modīgā jaunizgudrotā vārdā, kas beidzas ar piedēkli -isms.

Bet tu, cilvēks, staigā pa galerijām un skaties, ka šis „jaunais” ir pastāvējis vismaz dažus gadsimtus pirms savas oficiālās parādīšanās, pirms goda „isma” piešķiršanas un vispārējās atzīšanas vai pat pielūgsmes. Un tevi sāk mocīt jautājums: kāpēc mākslinieki gleznoja „pielaizītas” gleznas? Kāpēc jaunais skatījums, jaunā prasme tik ilgi tika slēpta no tautas? Kāpēc šie audekli negreznoja baznīcas un pilis? Šīs domas mani pārņēma Federiko Baroči darbu izstādē.

Viņa lielie audekli par reliģiskām tēmām un tām sagatavotie uzmetumi atradās vienā un tajā pašā zālē, bija novietoti līdzās. Varēja salīdzināt Svētā Jāzepa, Jāņa Kristītāja, Svētā Zakarija, Svētā Franciska, Madonnas un Jēzus bērniņa sejas zīmētajās skicēs un pabeigtajās vispāratzītajās gleznās. Uzmetumi izrādījās daudz labāki. Tajos varoņu izjūtas ir daudzveidīgākas, interesantākas, sarežģītākas. Dažkārt sejas izteiksme skicēs radikāli atšķiras no lielajos audeklos redzamā „salduma” un salkanā žēlīguma. Madonna un bērns uzmetumos vispār neizskatās žēlsirdīgi, bet gan mazliet skumji un pilnībā nodevušies viens otram. Svētā Jāzepa sejā saskatāma piesardzība, kas robežojas ar aizdomīgumu. Jānis Kristītājs atgādina meiteni, kas apbrīno savu skaistumu un apzinās, kādu iekāri tā izraisa. Svētais Zakarijs smaida tā, it kā būtu veicis izdevīgu kapitālieguldījumu un justos ar to ārkārtīgi apmierināts. Svētais Francisks ar stigmām ir izbrīnīts, apjucis, nesaprot, kas īsti notiek, par ko viņam tāds gods vai tādas ciešanas.

Uzmetumi ir dzīvi. Un mums pēc vairāk nekā četrsimt gadiem liekas, ka būtu daudz labāk, ja pēdējā gleznas tapšanas posmā mākslinieks neaizkrāsotu kaislības un nenomainītu tās pret žēlsirdīgi svētulīgu sejas izteiksmi. Droši vien viņš arī pats būtu to vēlējies. Spriežot pēc laikabiedru atmiņām, Federiko Baroči ļoti ilgi veica sagatavošanās darbus, zīmēja daudz skiču, bet pēc tam ātri pabeidza gleznu. It kā pabeigšana viņam nebūtu svarīga vai arī viņš justu, ka pasūtītā „prece” savā pabeigtajā izskatā neatbilst viņa iecerei. Iespējams, viņš saprata, ka nevar runāt pretī ietekmīgajam pasūtītājam - baznīcai, negribēja riskēt ar naudu un slavu radošās pašizteiksmes dēļ. Bet varbūt viņš, būdams dziļi ticīgs cilvēks, kurš bija pārliecināts, ka reiz Vissvētākajai Jaunavai Marijai raidītā lūgšana izdziedinājusi viņu no smagas fiziskas kaites, nespēja gleznot svētos, Jēzus bērniņu un Jaunavu Mariju tāpat, kā gleznoja parastus mirstīgos.

Kā īsts mākslinieks viņš zināja, ka visi svētie, Jēzus bērniņš, Jaunava Marija nevar būt bezkaislīgas dvēseles, kas dzīvo „nebeidzamā žēlsirdībā”. Federiko Baroči saskatīja viņu patieso, dzīvo un jūtīgo sarežģīto dabu, taču nespēja to pieņemt. Viņš pats bija sev cenzors un dzīves laikā maksāja par to ar intereses zudumu pret gandrīz gatavo audeklu.

Baznīca pakāpeniski mainījās, reliģiskā glezniecība kļuva brīvāka, svētie, Vissvētākā Jaunava Marija un pat Jēzus Kristus - aizvien „cilvēciskāki”. Taču īstam lēcienam bija vajadzīgs, lai pasaule mainītos un kļūtu neviennozīmīga, lai mēs pārstātu dalīt visus un visu melnā un baltā, tīrā un netīrā, pareizā un nepareizā, pieļaujamā un nepieņemamā.

Blakus efekts (ASV, 2013), režisors Stīvens Soderbergs, scenārija autors Skots Z. Bērnss

Skots Z. Bērnss (Side Effects, USA, 2013 directed by Steven Soderbergh, screenplay written by Scott Z. Burns) Konfidencialitātes noteikums (ētisku apsvērumu dēļ nedrīkst izlikt slimnieku un viņa iekšējo pasauli vispārējai apskatei) ...

ŽŽana Tingeli muzejs. Bāzele, Šveice

Jean Tinguely Museum. Basel Switzerland. www.tinguely.ch Būdams Bāzelē, pēc kolēģu ieteikuma iegriezos ŽŽana Tingeli muzejā. Kolēģi stāstīja, ka muzejā esot izstādītas „amizantas kustīgas figūras”, kuras noteikti vajagot ...

Larss un reālā meitene (Lars and the Real Girl, ASV, 2007, režisors Kreigs Gilespī (Craig Gillespie), scenārija autore Nensija Olivera (Nancy Oliver)

Šī filma nav supergrāvējs, tomēr man gribas padalīties ar savām pārdomām tās sakarībā. Mūsu sabiedrībā spēja atbilst standartiem, neizcelties, uzvesties piedienīgi tiek uzskatīta par labu īpašību un pat ...

Vējiem līdzi (ASV, 1939, režisors Viktors Flemings, pēc Mārgaretas Mičelas romāna)

Pārdomas par mīlestību un tikumību  Skārleta O’Hāra (Vivjēna Lī) ir iemīlējusies Ešlijā Vilksā (Leslijs Hovārds). Un, neskatoties uz to, ka viņas jūtas paliek bez atbildes un Ešlijs Vilkss apprec citu - ...

Trūmens Kapote “Gluži aukstasinīgi” (Truman Capote "In Cold Blood", 1966)

Katru reizi, uzzinot, ka kāds ir izdarījis slepkavību, mēs vispirms sākam šausmināties, bet pēc tam cenšamies saprast, kā tas gadījies, kurš vai kas ir padarījis šo cilvēku par slepkavu. Un pirmā doma, kas ...

75 gadi kopš pirmās lobotomijas operācijas

(8 November 2011, BBC The strange and curious history of lobotomy) Ko ārstēt: simptomus vai slimību, jeb kā iespējams iznīcināt cilvēku, cīnoties par viņa veselību   Var ārstēt slimnieku, un var cīnīties ar slimības simptomu. ...

Psihoanalītiķis ir ne tikai “spogulis” vien

Psihoanalītiķu uzskati par to, kā izturēties pret pacientiem, vai labāk būt emocionāliem vai norobežoties, vai atklāt savas izjūtas, izteikt savu pārliecību, ir mainījušies līdz ar gadiem. Psihoanalītiķi ir meklējuši ...

"Nejaušais maniaks"

Filmu "Noburtais" (Spellbound, ASV, 1945, režisors Alfrēds Hičkoks, scenārijs veidots pēc Džona Pālmera un Hilarijas A. Saundersas romāna „Doktora Edvardsa māja” motīviem, sapni radīja Salvadors Dali) Hičkoks uzņēma laikā, kad ...

Lusjēns Freids. Portreti.

Darbu izstāde - Nacionālā portretu galerija Londonā, 2012. gada 9. februāris - 27. maijs.  (Lucian Freud. Portraits. National Portrait Gallery. London. 9 February - 27 May 2012)  Lusjēns Freids (1922 - 2011) - viens no izcilākajiem ХХ ...

Vīrietis un sieviete. Londona un Parīze.

Mēs bieži nespējam saprast, ar ko sievietes psiholoģija atšķiras no vīrieša psiholoģijas. Un vai mūsu vispārējās vienlīdzības un pārbīdīto robežu laikmetā starp tām vispār ir kādas atšķirības?  Agrāk ...

Noderīgi draugi (ASV, 2011, režisors Will Gluck)

Mīlestības stāsts ir pietiekoši reālistisks, lai uz tā piemērā, izskatīt kas notiek vīrieša un sievietes attiecībās no pirmās tikšanas brīža līdz atzīšanas: "Jā, tā ir mīlestība".  Džeimija (Mila ...

Federiko Baroči (1533 - 1612) gleznu izstāde Londonas Nacionālajā galerijā 27.02.2013. - 19.05.2013.

Federico Barocci (1533 - 1612) Exhibition Brilliance and Grace in The National Gallery (London) 27.02.2013. - 19.05.2013. Dažreiz rodas iespaids, ka tēlotāja māksla attīstās lēcienveidīgi, it kā līdz noteiktam brīdim mākslinieki gleznās ...

ZĪGMUNDS FREIDS - samierināja cilvēci ar tās dzīvnieciskajiem instinktiem

Sandra Zaķe Zīgmunds Freids ir viens no 20. gadsimta simboliem - tāpat kā atombumba un Einšteins. Viņš, neapšaubāmi, ir ģēnijs, jo pēc viņa parādīšanās uz skatuves nekas vairs nepalika kā agrāk. Tagad bez elementārām zināšanām ...

Melānija Klaina - kā zinātniski ienīst savus vistuvākos

Ieva Vilciņa Tādu vārdu kā Freids droši vien vismaz dzirdējušas esam visas. Pavirši izsakoties, viņš ielika pamatus psihoanalīzei un ir pie vainas tam, ka mūsdienās dažs labs visas likstas spekulatīvi noveļ uz seksuālu ...

KARENA HORNIJA - Neirotiķe ar atdzesēta šampanieša temperamentu

Sandra Zaķe Kopā  ar Annu Freidu un Melāniju Klainu, izcilo sieviešu psihoanalītiķu trijotni noslēdz Karena Hornija. Atšķirībā  no Annas Freidas, kas bija īstenas lēdijas prototips, un drūmu kaislību savažotās ...

KARLS GUSTAVS JUNGS - Tikai vīrietis

Sandra Zaķe Freids, kā  zināms, atklāja zemapziņu un izpētīja, ka to apdzīvo instinkti un apslāpētas vēlmes. Savukārt, viņa talantīgākais un mīļākais skolnieks Karls Gustavs Jungs tajā atrada vēl kaut ko - visu mūsu senču ...

FREDERIKS PĒRLZS - Atkritumu spainī un ārpus tā

Ieva Vilciņa Ir cilvēki, kam klasiskā psihoanalīze palīdzēt nespēj. Lai ārstētos ar tās palīdzību, ir jāprot domāt par sevi un paciest sāpes, kas no tā rodas. Kādam nav pa spēkam pirmais, kādam – otrais. Domāt vēl šie ...

ANNA FREIDA - Pret mietpilsonisko sieviešu laimi

Ieva Vilciņa Viņai piederēja vīrietis, kuru viņa dievināja. Šis vīrietis bija viņas tēvs. Un vēl Annai bija darbs, kam savukārt piederēja viņa, - psihoanalīze. Viņai ar to bija gana. Biogrāfi un rakstnieki Annu Freidu uztver ...

ĒRIHS FROMMS - Rēalās māmiņas meklējumos

Ieva Vilciņa Slaveniem režisoriem ikkatra jauna filma ir gluži kā jauna kaislība, un, tikko filmēšana pabeigta, iet vaļā jaunu dēku meklējumi. Gluži tāpat, sekojot principam "katram periodam citu sievieti", dzīvoja un radīja ...